Gliemeņu audzēšanai Latvijā apgūst ārvalstu pieredzi

Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas pārstāvis Ph.D. Odd Lindahl projekta komandu iepazīstināja ar savu pētniecisko un praktisko darbību 2011.gadā izveidotajā eksperimentālā gliemeņu pārstrādes uzņēmumā Ellös pilsētā. Pārstrādes uzņēmums izveidots, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus projekta „Submariner” ietvaros. Pārstrādātās gliemenes tiek izmantotas putnu barībā. Gliemenes tiek pārstrādātas, tās karsējot līdz 90°C karstumam, pēc tam smalcinot gliemeņu masu un, ja nepieciešams, papildus atdalot gliemeņu gaļu no čaumalām. Izvēlētais pārstrādes process ir salīdzinoši dārgs. Lai gatavā produkcija cenas ziņā būtu konkurētspējīga, nepieciešams papildus finansiāls atbalsts, tādēļ Zviedrijā tiek strādāts arī pie finansēšanas modeļa nozares atbalstam.

Pārstrādes procesā tiek iegūti trīs dažāda veida maisījumi:

Gliemji bez čaulas Gliemji mix Gliemju čaulas

Tā kā gliemenes attīra jūras ūdeni no fosfora un slāpekļa, kas ūdenī nonāk arī lauksaimnieciskās darbības rezultātā, Zviedrijā lauksaimniecības organizācijas ieinteresētas nākotnē attīstīt gliemeņu audzēšanu, tādējādi mazinot lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Atsaucoties uz O.Lindahl, 2015.gadā plānots ieviest atbalsta sistēmu gliemeņu audzētājiem, kur līdzmaksājumus nodrošinātu arī lauksaimniecības uzņēmumi.

Interesanta bija vizītes otrā diena vēžveidīgo audzēšanas un izpētes centrā „Dansk Skaldyrcenter” Dānijā. Centra darbība galvenokārt saistīta ar gliemeņu audzēšanas izpēti, izglītojošo darbu un konsultāciju sniegšanu. 20-30 % centra ieņēmumu tiek iegūti no audzēto gliemeņu realizācijas, pārējo finansējumu centra darbībai iegūst no Eiropas Savienības struktūrfondu, Dānijas valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Kopbilde Dānijā

Dānijas teritorijā jūras ūdens sāļums ir augstāks nekā Baltijas jūras piekrastē Zviedrijas, Somijas un Latvijas teritorijā, tādēļ gliemenes izaug lielākas un tās tiek audzētas galvenokārt pārtikai. Vizītes laikā centra vadītājs Ph.D. Jens Kjerulf Petersen iepazīstināja ar centra izveidi, tā darbību un dalījās pieredzē par gliemeņu audzēšanā un novākšanā izmantojamajām tehnoloģijām, kuras dāņi aizguvuši no kolēģiem Kanādā. Vizītes noslēgumā projekta komandai bija iespēja praktiski apskatīt gliemeņu fermu Limfjordā, dodoties braucienā kopā ar uzņēmuma zvejniekiem.

Trešajā dienā notika vizīte uzņēmumā „European Protein” AS, kas ražo lopbarību inovatīvā veidā. Direktors Jens Legarth uzsvēra, ka uzņēmumu interesē arī gliemenes kā viena no izejvielām produkcijas ražošanai. Gliemenes tālākai pārstrādei nepieciešamas šķidrā veidā, turklāt bez īpašas attīrīšanas - gliemeņu masa var saturēt arī aļģes, jūras zvaigznes u.c. jūras produktu piejaukumus. Tiesa, J.Legarth atzina, ka pastāv ierobežojumi Eiropas Savienības likumdošanā, saskaņā ar kuriem uz gliemeņu pārstrādi šobrīd attiecināma zivsaimniecības nevis akvakultūru likumdošana, tādēļ tiek izvirzītas stingras prasības, kas sadārdzina gliemeņu iepirkuma cenu, un no European Protein AS viedokļa padara gliemeņu iepirkuma cenu nekonkurētspējīgu.

Daudzveidīgās vizītes laikā iegūtā informācija ļaus projektā iesaistītajiem partneriem skaidrāk saskatīt gliemeņu audzēšanas attīstības iespējas Latvijā, Zviedrijā un Somijā, kā arī savlaicīgi paredzēt iespējamās problēmas un piedāvāt to risinājumus pašvaldību, reģionālajā un nacionālajā mērogā.

Vizītes foto galerija šeit.

Pieredzes vizīte tika organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projekta mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību. Projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.

Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.

Projektu finansē

Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programmā "INTERREG IV A Programme 2007-2013" ar ERAF atbalstu

 

Projekta mājas lapa