Jebkuri notekūdeņi atšķiras no dabā esošajiem, cilvēku darbības rezultātā nepiesārņotiem, ūdeņiem. Neattīrītu notekūdeņu nokļūšana atklātos ūdeņos vai gruntī nodara lielu kaitējumu dabai un cilvēka veselībai. Prasības notekūdeņu apsaimniekošanai un to attīrīšanas kvalitātei ir noteiktas LR likumdošanā un MK noteikumu normatīvajos aktos (skatīt sadaļas ''Es un vide" apakšsadaļu Latvijas normatīvi). Neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu vidē nosaka ne tikai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) esamība un to darbības kvalitāte, bet arī visu kanalizācijas tīklu un sūkņu staciju fiziskais stāvoklis. Kaitējums videi, kāds varētu rasties no neattīrītu notekūdeņu nonākšanas vidē ir atkarīgs no:

• notekūdeņu apjoma
• piesārņojošo vielu sastāva un koncentrācijas
• vietas un vides, kur notekūdeņi tiek novadīti, vai izplūduši vidē

Notekūdeņi pēc to izcelsmes un sastāva iedalās:

• Sadzīves notekūdeņos, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā
• Lietus notekūdeņos, kas veidojas no atmosfēras nokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielām un citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmas segumu
• Ražošanas notekūdeņos, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi
• Komunālos notekūdeņos, kas sastāv no sadzīves notekūdeņiem, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukuma un lietus notekūdeņiem

Realizējot videi draudzīgus projektus, notekūdeņu attīrīšanas jomā ieguvumi varētu būt gan ekoloģiska, gan ekonomiska, gan sociāla rakstura un iegūst gan katrs iedzīvotājs atsevišķi, gan pašvaldība vai uzņēmums, gan vide:

• iedzīvotāju ieguvumi:
• apziņa, ka viņu radītie notekūdeņi tiks kvalitatīvi attīrīti un nenodarīs kaitējumu videi
• tīrāki pieņemošie ūdeņi (upes, ezeri), kas savukārt ļauj cilvēkiem bez bažām izmantot attiecīgās peldvietas un lietot uzturā upēs vai ezeros noķertās zivis
• dažviet tiks likvidētas izsmeļamās bedres un nepatīkamas smakas
• samazināts gruntsūdeņu piesārņošanas risks, līdz ar to samazināta iespēja ietekmēt dzeramā ūdens kvalitāti
• vides kvalitāte – tieši proporcionāla cilvēka veselībai
• pašvaldību ieguvumi:
• piesārņojuma slodzes samazināšana uz atklātiem ūdeņiem
• energoresursu ekonomija (elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, instalējot reālajam notekūdeņu apjomam atbilstošas NAI ar mūsdienīgu aprīkojumu)
• precīza apstrādāto notekūdeņu apjoma uzskaite
• finanšu līdzekļu ekonomija (dabas resursu nodoklis)
• potenciālu piesārņojuma avotu likvidācija
• sakārtota vide un saimniecība
• globāli
• virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošana

drukāt lapu